Degvielas patēriņa uzraudzības ierīču izgudrojuma ieviešanai ņemtais kredīts noved zinātnieku izmisumā.

Latvijā pazīstamais uzņēmējs un izgudrotājs Imants Keišs pret paša gribu nokļuvis "DnB Nord bankas" parādos. Kā viņš pats uzskata, bankas dīvainās kreditēšanas politikas dēļ pirms trim gadiem starp viņa ģimenei piederošo uzņēmumu SIA "Vizors" un "DnB Nord banku" tika noslēgts kredītlīnijas līgums. Nodrošinājumam tika ieķīlāts Imantam Keišam piederošais ap 100 hektāru lielais zemes īpašums Limbažu rajona Vidrižu pagastā. Kredīta papildu nodrošinājums vēl bija viņa galvojuma līgums. Privātuzņēmumam bija nepieciešama nauda jaunas automobiļu, traktoru un citas smagās tehnikas degvielas patēriņa uzraudzības ierīču tehnoloģijas izstrādāšanai un ražošanas sākšanai. To viņš arī saņēma 125 000 latu apmērā, raksta "Latvijas Avīze".

Bankā prasa papildu drošību

Noslēdzot kredītlīnijas līgumu, Imants Keišs iesniedza arī uzņēmējdarbības attīstības plānu turpmākajiem pieciem gadiem, norādot, ka ātrāk aizņēmumu atmaksāt nespēs. No savas puses banka solījusi ik gadu pagarināt šo līgumu. Taču šā gada janvārī līgumu noslēdza tikai uz trim mēnešiem. Bankas darbiniece mutiski pieprasījusi ieķīlāt vēl kādu nekustamo īpašumu un pārējo Keiša ģimenes locekļu personīgos galvojumus – kredīta papildu nodrošinājumam. Prasību bankas pārstāve pamatojusi ar grūto ekonomisko stāvokli valstī. Par līguma noslēgšanu pieprasītā komisijas nauda sākumā bijusi 1600 eiro (ap 1100 latu). Bet, kad maijā bankā tomēr piekrituši pagarināt līgumu, par to uzņēmējam pieprasīta komisijas maksa – 2329,50 eiro (ap 1600 latu).

Par šādām prasībām Imants Keišs bijis izbrīnīts. Kopš līguma noslēgšanas viņš bija visu maksājis laikā, nepaliekot bankai parādā ne santīma.

Pēc pagājušā gada beigās nekustamo īpašumu uzņēmumā "Latio" veiktā novērtējuma, bankā ieķīlātās zemes īpašuma vērtība bijusi 149 000 latu, kas pat pārsniedz bankas aizdevuma apmēru. Kā vēlāk Imants Keišs noskaidrojis, pagājušā gada beigās "DnB Nord banka" veikusi savu novērtējumu. Un arī pēc tā īpašums novērtēts par 136 000 latu, kas tāpat ir vairāk nekā aizdevuma summa.

Papildu nodrošinājumam Imants Keišs piedāvājis ieķīlāt saražoto tehnisko mērierīču krājumus 121 820 latu apmērā, kā arī SIA "Vizors" izgudrojumu patenta novērtējumu 400 000 latu apmērā. Līguma pagarināšanai tāpat piedāvājis Latvijas Garantiju aģentūras līdzdalību. Latvijas Garantiju aģentūrā arī apsolītas kredīta garantijas 85 000 latu apmērā. Padzirdējuši par šādām aģentūras garantijām un mēģinot papildus piesaistīt arī šo naudas summu, bankā samazinājuši SIA "Vizors" īpašumu kopējo novērtējumu gandrīz 31 reizi.

Kā apgalvo Imants Keišs, uz to bankā atteikuši: "Ja tie būtu krēsli, tad mēs to vēl saprastu. Bet ar tiem dzelžiem..."

Kad bankā tomēr piedāvājuši pagarināt līgumu, summa, kas uzņēmējam pieprasīta kredītlīnijas pagarināšanai, sasniegusi 7400 eiro (ap 5000 latu). Imants Keišs uzskata, ka tas ir nesamērīgi smags un negodīgs sadārdzinājums.

Pašlaik SIA "Vizors" kredīta saistības bankā ir aptuveni 108 000 latu. Imants Keišs ir pārliecināts, ka to spētu samaksāt. Bet, kad atteicies parakstīt līgumu, kopš 15. jūnija bankas noteiktā līgumsoda dēļ parāds pieaug aptuveni par 350 latiem dienā. "Esmu pārvērsts par bankas parādnieku pret paša gribu," saka uzņēmējs.

Imants Keišs uzskata, ka "DnB Nord bankas" prasības ir nepamatotas un negodīgas. Viņaprāt, ar šādu rīcību banka tīšām pasliktina jau tā grūto stāvokli, kādā pašlaik nonākuši simtiem Latvijas uzņēmumu, tostarp SIA "Vizors" un uzņēmumi, kas iesaistīti viņa izgudroto mērierīču ražošanā un izplatīšanā, komplektējošo detaļu piegādē.

 

AS DnB Nord bankas valdes priekšsēdētājs A.Ozoliņš

Bankai cits viedoklis un citi noteikumi

"DnB Nord bankas" Mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstības pārvaldes vadītājs Ronalds Kaminskis paskaidro, ka ar SIA "Vizors" noslēgtā līguma termiņš beidzās šā gada aprīlī. Šā termiņa ietvaros uzņēmumam bija jāizpilda konkrētas prasības un jāatmaksā no bankas aizņemtā naudas summa. Ja tas nebija iespējams, varēja runāt ar banku par termiņa pagarinājumu. Ja klients gribēja turpināt izmantot kredītlīniju, bija jānoslēdz jauns līgums. Bet tad bankā vēlreiz novērtē uzņēmuma darbību un finanšu rezultātus. Un stājas spēkā citi noteikumi – atbilstoši šā brīža finanšu situācijai Latvijā un pasaulē, kas ir mainījusies kopš 2006. gada, kad tika noslēgts līgums. Līdz ar to arī nosacījumi vairs nebūs tādi paši kā iepriekš. Būtībā tas ir jauns, atsevišķs darījums.

Ronalds Kaminskis piebilst, ka banka vairākkārt esot mēģinājusi atrast kompromisu ar uzņēmēju par jaunā līguma nosacījumiem. Taču, kamēr jaunais līgums nav noslēgts un kredīta summa pilnībā nav atmaksāta, tikmēr klientam jāmaksā līgumsods – saskaņā ar iepriekš noslēgtā līguma nosacījumiem. Pašlaik bankā esot sagatavoti trīs dažādi līguma varianti, ņemot vērā klienta prasības. Tomēr līdz šim kompromisu nav izdevies panākt.

Bankas pārstāvis noliedz, ka I. Keiša piedāvājumi ieķīlāt saražoto tehnisko mērierīču krājumus, izgudrojumu patentu un Latvijas Garantiju aģentūras līdzdalību bankai neesot pieņemami. No bankas puses jau esot parakstīts līguma variants, kurā ir iekļauti šie nosacījumi.

Par "tiem dzelžiem"

Kas ir šis izgudrojums, kuru, pēc Imanta Keiša teiktā, "DnB Nord bankas" kreditēšanas speciālisti bija nosaukuši par "dzelžiem".

SIA "Vizors" laboratorijā, kas iekārtota Rīgā, Fizikālās enerģētikas institūta tehnoloģiskajā centrā, Imanta Keiša vadībā ir izgudrota tehnoloģija, kas nodrošina degvielas patēriņa uzraudzību un ļoti precīzus mērījumus, spēkratiem braucot. Šā gada 1. aprīlī izgudrojums – degvielas līmeņa mērīšanas paņēmiens un ierīce – ir patentēts. Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta vērtētāja apstiprināta patenta lietošanas tiesību licence pieminēto 400 000 latu vērtībā.

Jaunais izgudrojums – degvielas patēriņa precīzas mērierīces – jau labu laiku vairs nav tikai uz papīra. Tās ir ieviestas, piemēram, uzņēmumos "Latvijas gāze", "Rīgas satiksme", vairākos autotransporta, ceļu būves un remonta uzņēmumos Tukuma, Saldus, Cēsu, Valmieras rajonā.

Uzņēmuma "Latvijas gāze" preses sekretārs Vinsents Makaris stāsta, ka ar Imanta Keiša izgudrotajām mērierīcēm aprīkota daļa uzņēmumam piederošās automobiļu tehnikas. Un atzīst, ka rezultāti pārliecina. Vieglajam autotransportam degvielas patēriņš samazinājies līdz 40%, kravas auto un traktoriem – līdz 500 litriem mēnesī.

Starptautisko pārvadājumu uzņēmuma "Lignum" īpašnieks Uldis Līviņš atzīst, ka ar mērierīcēm viņa uzņēmumā aprīkotie smagie auto dod lielu ietaupījumu. Agrāk degvielas patēriņš bijis 32 litri uz 100 kilometriem, bet tagad 28 litri. Braucot no Rīgas uz Maskavu un atpakaļ, viena reisa laikā uzņēmums ietaupa 60 litrus degvielas.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" 6. autobusu parka priekšnieks Ruslans Sanžarevskis teic, ka pats lielākais ieguvums – mērierīces neļauj negodīgiem autovadītājiem zagt degvielu vai izmantot tehniku privātām vajadzībām. Pēc vairāku citu uzņēmēju domām, Latvijas ekonomikā ar šīm mērierīcēm aprīkoti spēkrati varētu dot ap simt miljonus latu lielu ietaupījumu gadā.

Par unikālo izgudrojumu ļoti interesējas ārzemēs. Mērierīces jau sākuši uzstādīt Krievijā. Pagājušajā gadā SIA "Vizors" noslēdzis sadarbības līgumu ar Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Mašīnbūves institūtu. Noslēgtie sadarbības līgumi varētu sagādāt to, kā valstij pašlaik trūkst visvairāk, – preču eksportu un noietu ārzemēs. Bet rodas iespaids, ka Latvijā tas nevienam nav vajadzīgs.

Amatpersonas spēlē "futbolu"

Finanšu ministrijā valsts sekretāra vietnieks administratīvajos jautājumos

I. Gaugers atbildējis Keišam, ka kredītiestāžu darbības pārraudzība esot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ziņā. Ministrijai neesot tiesību ietekmēt bankas uzņēmējdarbību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis teic, ka nevarot līdzēt – tās esot tikai bankas un kredīta ņēmēja savstarpējās attiecības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas biroja padomniece Ieva Upleja skaidro, ka pēc grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā kredīta devējam nav tiesību pieprasīt patērētājam segt izdevumus par hipotekārā kredīta nodrošinājuma pārvērtēšanu līguma darbības laikā, kā arī pieprasīt izsniegtā kredīta atmaksu pirms termiņa. Un norāda uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru – tā esot viņu kompetence.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa gan apšauba, vai bankai bija tiesības prasīt aizņēmējam lielāku nodrošinājumu, nekā ir vērts ieķīlātais īpašums. Bet viņa norāda uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas esot tiešā banku darbības pārraudze.

Te jāpiebilst, ka pieminētos likuma grozījumus pieņēma šā gada maijā. Bet "DnB Nord banka" pieprasīja Keišam papildu nodrošinājumu janvārī, kad tie nebija spēkā.

Ekonomikas ministrijā valsts sekretārs A. Matīss savukārt ieteicis Keišam doties uz Hipotēku un zemes banku, lai pārslēgtu šo kredīta līgumu Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas ietvaros. Valsts bankā izbrīnā rausta plecus par šo ieteikumu. Ar "DnB Nord bankā" nenomaksātu kredītu nekāda pārkreditēšanās vispār neesot iespējama.

Imants Keišs stāsta, ka vislielāko sašutumu viņā izraisa valsts iestāžu augstāko amatpersonu pilnīga vienaldzība. No tribīnēm vārdos gan tiek pausts atbalsts uzņēmējdarbībai un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, kas valstij dotu miljonus latu lielu pievienoto vērtību, atbalstot viņa izgudrojumu ražošanu un ieviešanu. Bet, viņaprāt, patiesībā tie ir tukši vārdi, nekāda atbalsta nav. Tā vietā valsts amatpersonas atrakstās, sūtot uzņēmēju no vienas valsts iestādes uz otru.

Jūlija sākumā Imants Keišs iesniedzis prasību pret "DnB Nord banku" Rīgas Centra rajona tiesā. 

Autors: Zigfrīds Dzedulis, Latvijas Avīze